Zemessardze un Rezerves Dienests: Vadlīnijas Pēc Dienesta

Zemessardze ir NBS (Nacionālo bruņoto spēku) sastāvdaļa, kurā pilsoņi dienē brīvprātīgi. Zemessargi ir daļēja laika karavīri — viņi tur savu civilo darbu un apmācās regulāri. Iestāšanās ir aktīvs lēmums, nevis automātisks pēc obligātā dienesta.

Latvijas pilsoņi, kuri ir izpildījuši obligāto militāro dienestu vai dienējuši profesionālajā armijā, tiek ieskaitīti rezervē. Rezerves dienests uzliek pienākumu piedalīties militārās mācībās saskaņā ar iesaukšanas kārtību.

Latvijas Saeima 2023. gadā pieņēma lēmumu par obligātā militārā dienesta (VAD) pakāpenisku atjaunošanu. Šis lēmums palielinās to Latvijas vīriešu skaitu, kuri nonāks rezerves pienākumu tīklā nākamajos gados.

Daudziem Latvijas iedzīvotājiem Zemessardze ir praktiskākais veids, kā aktīvi piedalīties valsts aizsardzībā — ar skaidri noteiktu mācību grafiku un iestāšanās procesu, nevis gaidu pēc rezerves iesaukšanas.

Šis ceļvedis koncentrējas uz Zemessardzi kā galveno daļēja laika rezerves komponentu, ko aktīvi izvēlas Latvijas civiliedzīvotāji. Rezerves dienesta automātiskās iesaukšanas noteikumi ir atsevišķa tēma, kas regulēta Militārā dienesta likumā.

Zemessardzes likums nosaka Zemessarga pienākumu piedalīties mācībās noteiktu stundu skaitu gadā. Faktiski rēķiniet ar 2–4 nedēļu ekvivalentu gadā — sadalītu pa nedēļas nogalēm un vienu vai diviem intensīviem blokiem.

Zemessardze parasti rīko mācības vienu reizi mēnesī — piektdienas vakarā līdz svētdienas pēcpusdienai. Šis ir de facto ritms, pat ja tas nav juridiski obligāts katru mēnesi. Tas ir 2–3 nedēļas nogales mēnesī civilo pienākumu blakus.

Papildus nedēļas nogales mācībām katrs Zemessardzes biedrs parasti piedalās vismaz vienā lielākā mācībā gadā — līdz 2 nedēļām. Dažas vienības piedalās NATO mācībās, kas var nozīmēt arī ārzemju komandējumus.

Rezervistiem, kas nav Zemessardzē, ir atsevišķs mācību iesaukšanas grafiks — parasti 1 reize vairākus gadus, 10–15 dienas. Šis grafiks ir mazāk paredzams nekā Zemessardzes regulārais ritms.

Aktīvam Zemessardzē dienošam biedram: rēķiniet 15–30 dienu gadā, skaitot nedēļas nogales un mācību blokus. Šis ir laiks, kas ir jāplāno kopā ar darbu un ģimeni.

Zemessargi saņem ikdienas dienesta atlīdzību par katru mācību dienu, kuras apmērs ir noteikts ar valsts tiesību aktiem un Aizsardzības ministrijas regulējumu. Aktuālās likmes ir publicētas nbs.lv un Aizsardzības ministrijas mājaslapā.

Dienesta atlīdzība par mācību dienām nav paredzēta kā galvenā civīlā algas aizstāšana. Tā ir papildu atlīdzība par valsts aizsardzību — ne pilnvērtīga darba samaksa. Lielākā daļa Zemessargu dienē galvenokārt pienākuma un pārliecības vadīti.

Darba likuma 74. pants paredz darba devēja pienākumu saglabāt darba ņēmēja darba vietu un noteiktos gadījumos — arī algu vai tās daļu — militārā dienesta laikā. Detalizēts regulējums atkarīgs no dienesta veida un ilguma.

Zemessargi ir apdrošināti valsts apdrošināšanas sistēmā pret dienesta laikā gūtiem savainojumiem. Apdrošināšanas nosacījumi ir publiski pieejami Zemessardzes likumā.

Pilnas mobilizācijas gadījumā Zemessargi saņem profesionālā karavīra atalgojumu par attiecīgo dienesta laiku. Ja jūsu civilā alga ir ievērojami augstāka, iespējams ienākumu samazinājums. Šo risku ir vērts apzināties jau iepriekš.

Darba likuma 74. pants nosaka darba devēja pienākumu atbrīvot darbinieku no darba pienākumu izpildes valsts aizsardzības pasākumu laikā, tostarp Zemessardzes mācībās. Darba devējs nevar atteikt šo atbrīvošanu.

Zemessardzes biedru nedrīkst atlaist, pazemināt amatā vai citādi diskriminēt dienesta dēļ. Tiesisks aizsardzības pamats pastāv — tomēr to ir jāzina un nepieciešamības gadījumā jāizmanto.

Likums vienādi attiecas uz lielu korporāciju un piecu cilvēku uzņēmumu. Mazos uzņēmumos Zemessarga prombūtne operatīvi ietekmē darbu smagāk. Agrīna un atklāta komunikācija ar darba devēju ir labākais veids, kā mazināt berzi.

Zemessargam ir pienākums savlaicīgi informēt darba devēju par plānotajām mācībām. Jo agrāk darba devējs zina, jo vieglāk ir organizēt aizstāšanu. Likums nenosaka precīzu paziņošanas termiņu, bet "savlaicīgi" nozīmē ne dienu pirms.

Noteiktos apstākļos valsts kompensē darba devējam daļu ar Zemessarga prombūtni saistīto izmaksu. Šis mehānisms ir paredzēts, lai mazinātu darba devēju ekonomisko slogu. Konkrēts regulējums ir pieejams Aizsardzības ministrijā.

Latvijas pilsoņi un nepilsoņi noteiktos apstākļos vecumā no 18 gadiem var iestāties Zemessardzē. Iepriekšēja militārā pieredze nav obligāta — Zemessardze ir paredzēta arī civiliedzīvotājiem bez militārās sagatavotības.

Pieteikums ir jāiesniedz vietējai Zemessardzes vienībai. Process ietver veselības pārbaudi, drošības pārbaudi un interviju. Konkrēta vienību atrašanās vieta ir pieejama zemessardze.lv.

Zemessargi bez militārās pieredzes iziet sākotnējo militāro apmācību — ievada kursu, kas nodrošina pamatprasmes. Šis kurss ir obligāts pirms pilnvērtīgas vienības darbības un parasti tiek organizēts vairākos blokos.

Zemessardzē ir dažādas specialitātes — kājnieki, sakari, medicīna, loģistika, kiberaizsardzība. Civilā kvalifikācija var ietekmēt piešķirto specialitāti. IT speciālistiem, ārstiem un inženieriem ir augsts pieprasījums.

Zemessargu dienests ir brīvprātīgs un atkārtoti atjaunojams. Nav fiksēta obligātā dienesta termiņa Zemessardzē — taču izstāšanās process ir reglamentēts likumā un nav tūlītēja.

Pēc 2022. gada februāra Latvija ievērojami palielinājusi aizsardzības izdevumus un paātrināta Zemessardzes modernizācija. Zemessardze no valsts aizsardzības papildkomponenta ir kļuvusi par centrālo rezerves spēku — ne tikai simboliski.

Saeima 2023. gadā nolēma atjaunot obligāto militāro dienestu — VAD. Šis lēmums nozīmē, ka nākamajos gados pieaugs to vīriešu skaits, kuri nonāks rezerves un Zemessardzes potenciālajā bāzē. Sistēma tiek veidota ar skatu uz reālu aizsardzības spēju.

Latvijā ir izvietota NATO paplašinātā priekšklātbūtne (eFP) — Kanādas vadītā kaujas grupa Ādažos. Zemessardze strādā koordinēti ar šiem sabiedrotajiem spēkiem. Jūsu vienība var mijiedarboties ar NATO partneriem mācībās.

Zemessardze saņem modernizētu aprīkojumu un finansējumu Latvijas palielināto aizsardzības izdevumu ietvaros. Tas nozīmē labāku apmācību, jaunāku ekipējumu un lielāku operatīvo kapacitāti nekā pirms dažiem gadiem.

Zemessardzē iestāšanās mūsdienās ir nopietnāks lēmums nekā pirms 2022. gada. Valsts aizsardzība ir kļuvusi par politisku prioritāti. Reālas mobilizācijas varbūtība Baltijā nav akadēmiska diskusija. Esiet godīgs pats ar sevi par to, ko esat gatavs apņemties.